No visām pamatkrāsām savā simbolikā pati daudzveidīgākā krāsa. Šīs krāsas nozīme atkarībā no kontekta un toņa mainās no pozitīvā līdz negatīvajam.
Silti dzeltenai krāsai ir zelta solārais simbolisms. Ķīnā šis tonis bija imperatora statusa, nopelnu un arī centra simbols. Dzeltenais bija jaunības, jaunavības, laimes un auglības, līgavas un līgavaiņa optimistiskā krāsa, tomēr ķīniešu teātrī dzeltena krāsa uz sejas simbolizēja nodevību.
Kopš viduslaikiem arī Eiropā dzeltens apzīmē nodevību un neuzticamību. Jūda apņem Jēzu ar savu dzelteno apmetni un sniedz tam skūpstu kā zīmi virspriesteriem, rādot, ka Jēzus ir jāsagūsta. Renesances laikmetā cilvēkam tāda krāsu simbolika būtu acīm redzama. Šis simbolisms ir izplatīts un izskaidro ebrejiem uzspiesto (jo tiem tika piedēvēta Jūda nodevība) dzelteno apģērbu viduslaiku Eiropā un nacistu režīma laikā - dzelteno krustu. Asociācijas dēļ (dzeltena ādas krāsa saistās ar bailēm vai slimību) dzeltenais ir gļēvulības un karantīnas krāsa; uz mēra piemeklētām mājām tika vilkts dzeltens krusts. Ēģiptē dzeltenais ir skaudības un negoda krāsa.
Negatīvā nozīmē dzeltenais ir krītošu lapu un pārbriedušu augļu krāsa.
Dzeltenā ir visvieglāk pamanāmā krāsa, tāpēc tiek izmantota kā starptautiski atzīts brīdinājuma signāls.
Budisma valstīs savukārt dzeltenajam ir visaugstākā simboliskā vērtība; arī budistu mūku tērps ir dzeltenā krāsā. Gautama Buda izvēlējās šo krāsu, ko pirms tam nēsāja noziedznieki, kā simbolu savai pazemībai un aiziešanai no materiālistiskās sabiedrības.
Dzeltens ir zelts, gaisma un Saule.
Islamā bāli dzeltens simbolizē viltību un nodevību, bet zeltaini dzeltens gudrību un labu padomu.
Ķīnā dzeltenais simbolizē vīrišķo principu jaņ un Saules varu. Cinu dinastijas valdīšanas laikā (1644-1811) tikai imperators drīkstēja tērpties dzeltenā.
Somavati Amavasua svētku laikā Indijā svētceļnieki apber dievu Khandobu ar lieku daudzumu kurkumas auga pulvera. Dzeltenais pulveris simbolizē Saules varu. Svētkus svin, atzīmējot Saules un Mēness savienību - jauno mēnesi, kad tas sākas pirmdienā.
Dzeltenā krāsa ir saules krāsa ar tās pozitīvajām starojuma, atvērtības, skaidrības un siltuma īpašībām. Šīs krāsas iedarbība cilvēka dzīvē ir divkārša: fiziskajā līmenī tā nodrošina komforta sajūtu sevī; intelektuālajā līmenī tā veicina skaidru domāšanu, analīzi, loģiskus spriedumus un secinājumus, intelektuālo darbību. Dzeltenā krāsa var celt pašapziņu, realizējot savas idejas, bet tās var arī būt par daudz, un tad tā samulsina ar pārāk daudzām iespējām.
Gēte savā krāsu mācībā par dzelteno krāsu izsakās, ka tā esot "līksma, spirgta un maiga krāsa; taču tā viegli top neizskatīga, sīkākais piemaisījums tai laupa vērtību, padarot to neglītu un netīru."
Seno maiju pasaules uztverē dzeltenā krāsa bija saistīta ar Dienvidiem.
Alķīmijas krāsu simbolikā dzeltenā nokrāsa (citrinitas) norāda uz matērijas pārvērtību, kļūstot par filozofu akmeni.
Krāsu terapijā dzelteno krāsu izmanto, lai uzlabotu gremošanu un aizvadītu toksīnus no aknām un žultspūšļa; tās pozitīvi stimulējošā iedarbība var stiprināt un nomierināt arī nervu sistēmu, tas nepieciešams, lai saglabātu skaidru loģisku domāšanu. Emocionālā līmenī to lieto, lai atjaunotu pašcieņu un dzīvesprieku.
