Pozitīvs simbols, saistīts ar auglību, seksuālo baudu un fallu, bet īpaši pazīstams kā agrīnais Kristus simbols. Burti grieķu valodā ichthus („zivs”) veido akronīmu vārdam „Jēzus Kristus, Dieva Dēs, Pestītājs” (Iesous Christus Theou Huios Soter). Zivs bija slepena zīme uz zīmogiem un lampām Romas katakombās. Evaņģēliju teksti pastiprināja tās nozīmi, vēstot par brīnumaini noķertu zivju lomu. Jēzus norādīja uz analoģijām starp zvejošanu un cilvēku pievēršanu ticībai (no tā radies pāvesta „zvejnieka gredzens”). 5000 ļaudis tika paēdināti ar pieciem maize klaipiem un divām zivīm.
Ticībai pievērstos krista ar ūdeni, kristāmtrauku latīniski sauc piscina („zivju dīķis”).
Zivis mēdz attēlot Svētā vakarēdiena gleznās – tā ir sakramentāla saikne ar katoļu paradumu piektdienās gaļas vietā ēst zivis. Trīs savijušās zivis vai trīs zivis ar vienu galvu simbolizē Trīsvienību. Šo simboliku sagatavoja senebreju tradīcija. Zivis attēloja ticīgos, tās bija ēdiens sabatā un paradīzē.
Arī Mezopotāmijas ūdeņu un gudrības dieva Eijas priesteri zivīm piedēvēja sakramentālu nozīmi. Tās ir neierobežoti brīvas būtnes, ko neapdraud grēku plūdi, tādēļ zivis parādās gan kā pestītāji indiešu mītos, gan kā Višnu un Varunas avatāras.
Zivs uz Budas pēdu nospiedumiem simbolizē brīvību no pasaulīgo vilinājumu valdiem. Buda un grieķu Orfejs tiek dēvēti par „cilvēku zvejniekiem”.
Zivs seksuālā simbolika ir gandrīz universāla – saistīta ar bagātīgo ikru daudzumu, ūdens auglības simboliku un zivs attālu līdzību vīrieša dzimumorgānam.
Zivis ir saistītas ar mēness un dzemdību dievietēm un dievietēm mātēm.
Ķīnā zivis asociējas ar pārpilnību un veiksmi.
