Vāvere enerģiski vāc un uzkrāj pārtiku sliktākiem laikiem (ziemai) – tādēļ vāveri mēs uztveram kā saimnieciskuma un taupības simbolu. 
Taču lielākajā Eiropas daļā vāveri, līdzīgi kā ar citiem grauzējiem, asociēja ar postu un rijību. Kristietības laikā šo rūsgano, kustīgo un grūti noķeramo zvēriņu uzskatīja par velna sabiedroto.
Vāveres veiklā lēkāšana augšup un lejup pa koku zariem radīja Ziemeļģermāņu mītu par vāveri Ratatosku (žurkas zobu), kas kurina naidu starp ērgli pasaules koka Igrasila galotnē un pūķi Nighjegu šī koka pakājē.
Japānā vāvere ir auglības simbols.
