Īve ir koks ar mūžzaļām skujām, kas spēj piedzīvot vairāku gadsimtu vecumu un tālab jau antīkajā pasaulē tika uzskatīts par nemirstības simbolu.
Īvei ir indīgas sēklas un adatas, tāpēc to saista ar nāvi.
Kopš neatminamiem laikiem šo koku kā iemiesotu cerību uz personiskas nāves pārvarēšanu audzēja kapsētās kopā ar citiem ilggadīgiem un mūžzaļiem augiem.
Īves koks simbolizē stiprumu, elastību, maģiskas spējas. Druīdu zižļi un loki tika darināti no īves, ķeltu karotāji mērcēja šķēpu uzgaļus ar īves sulu – tā satur sirdsdarbību paralizējošu alkaloīdu toksīnu.
Pieskaršanās šim kokam nesot veiksmi, vēl nesen dienvidaustrumeiropā bērniem ap kaklu aplika īves koka krustiņus kā amuletus pret ļauno garu ietekmi.
Īves koks kā nemirstības un arī sēru simbols bieži redzams Anglijas kapsētās. 
