Modrība, drosme, cīņa, vīrišķība, priekšnojauta, uzticamība: rītausmas vēstnesis – saules un garīgās atdzimšanas simbols. Šis pozitīvais simbols pasaules kultūrā ir vairāk izplatīts nekā lepnība, augstprātība un miesaskāre, kas arī asociējas ar gaili.
Gailis ir rīta saules vēstnesis. Zaigojošo spalvu un ugunssarkanās sekstes dēļ tas daudzām tautām (sīriešiem, ēģiptiešiem, grieķiem u.c.) ir saules un uguns simbols. Japānā uzskatīja, ka vienīgi gaiļa dziesma spēj katru rītu izvilināt no alas saules dievieti. Tā kā gailim ir ciešs sakars ar rītausmu, tas simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, kā arī modrību. Domāja arī, ka gailis, kurš jau pats asociējas ar uguni un vienlaikus ar modrību, palīdz stāties pretī ugunij – sarkanajam gailim. Tautu ticējumos gaiļa pirmajai rīta dziesmai bieži vien piedēvētas spējas novērst ļaunu.
Tāpat kā saule, gailis ir laika „skaitīšanas” līdzeklis („pirmie gaiļi”, „trešie gaiļi”, „līdz gaiļiem” u.tml.
Cīņas azarts, ar kādu gailis aizstāv savu teritoriju, pastāvīga gatavība pāroties gaili padarījusi par izteikti vīrišķīgu simbolisko putnu. Tā kā gailim ir izteikts vairošanās instinkts, tas ir arī auglības simbols, un gaiļa upurēšana dažreiz ietilpst ar ražas novākšanu saistītajos rituālos. Tālajos austrumos un arī antīkajā mākslā gailis sava kaujinieciskuma dēļ ir cīņas, bezbailības un drosmes simbols.
Seno ģermāņu mitoloģijā gailis Zeltsekste apsargā varavīksnes tiltu, kas ved uz dievu mājokli.
Austrālijas aborigēni dažkārt gaili dēvē par „putnu, kas smejas rītausmā”.
Kristietībā gailis kā dienas vēstnesis ir augšāmcelšanās simbols un apzīmē Kristus atgriešanos Pastarajā dienā. Gaiļi vējrāži, kas atrodas augstu virs pārējo galvām (bieži – baznīcu torņu smailēs) un kurus pirmos apspīd saules stari, simbolizē Kristus gaismas uzvaru pār tumsas spēkiem un atgādina ļaudīm, ka jāpošas lūgšanai.
Indiešu teika stāsta par gaiļu valdnieku, kurš sēž kokā leģendām apvītajā zemē Jambudvipā un kura dziesma aicina dziedāt arī pārējos gaiļus visā pasaulē.
Ķīniešu valodā gailis (gun dzi), kas dzied (min), kopā gun min, izrunājams tāpat kā jēdzieni „nopelni un slava”. Ierēdņiem dāvināja gaili ar lielu seksti (guan), fonētiski tas nozīmēja arī „ierēdnis”).
Gailis kā Francijas simbols, domājams, cēlies no romiešu vārdu spēles, jo latīniski gallus nozīme gan gailis, gan Gallijas iedzīvotājs.
Simboliska ir arī gaiļa krāsa: gaišais, sarkanais gailis saistās ar sauli, uguni (Ķīnā sarkanu gaili attēloja uz māju sienām kā talismanu pret uguni), bet melnais gailis – ar ūdeni, pazemes valstību un simbolizē nāvi, dievu tiesu, ļaunumu.
