MEŽACŪKA
 Grieķi un japāņi pielūdza mežacūku (kuili) kā spēka un cīņas gara simbolu. Ķeltiem mežacūka bija karotāju un priesteru kārtas simboliskais dzīvnieks, to parasti ēda sakrālu dzīru laikā. Viduslaiku mākslā mežacūka simbolizē dēmonisko. Bet viduslaiku kristietības mākslā mežakuilis nereti rādīts ka Kristus simbols (iespējams tāpēc, ka vāru Eber, kas apzīmē mežakuili, maldīgi tika atvasināts no senebreju vārda ibri – „sencis”).
|
|
