simbolu pasaule

 Latviski По русский


UPE


Visa esošā aizplūšana prom – iespaidīgs dabā atrasts laika un dzīves tecējuma simbols.

Daudzām lielajām civilizācijām, kas bija atkarīgas no apūdeņoto lauku auglības, upe ir svarīgs pārtikas krājumu, attīrīšanās un liekā aizvadīšanas simbols.

Izplatīta metafora – četras paradīzes upes, kas iztek no pasaules koka saknēm uz četrām debespusēm, - apzīmēja dievišķu enerģiju un garīgu spēcinājumu, kas plūst cauri Visumam. Kalmiku kosmoloģijā Mavo ezera vidū aug dzīvības koks Zambu; no tā debespušu virzienā tek četras lielas upes, kas pēc septiņiem meandriem atgriežas ezerā. Centra ezers atrodas augstā klanā, un upe gāžas lejā pa klintīm, kam ir ziloņgalvas, vērša, zirga, lauvas veidols. Tādejādi dažādās tradīcijās plaši izplatītā ideja par četru debespušu sargiem šajā gadījumā apvienojas ar četru upju tēlu. 

Četras upes, kas norāda uz četrām debespusēm, pazīstamas Bībeles leģendās.

Persiešu musulmaņu musulmaņu miniatūrās dažkārt tiek attēlotas četras ūdens straumes. Tās izlpūst no paradīzes koka – tūbas apakšas četros virzienos. Kokā sēž putns Homa, apkārt tam Muhameds un viņa līdzgaitnieki.

„Grimnira dziesmās” aprakstīts, kā briedis Eiktirnirs apēd pasaules koka lapas un no brieža ragiem Hvērgelmīrā krītošā valgme veido daudzas upes.

Hinduismā Gangas upi personificē augstākā upju dieviete Ganga; upe simbolizē asi, kas esot nokritusi no debesīm, šķīstījusi arī zemi (ko balsta Šiva) un iekļuvusi arī pazemē. Šķīstīšanās Gangā ir būtisks hinduisma rituāls.

Nedaudz piezemētāk šķīstīšanas simbolika atspoguļota grieķu mītā par Hēraklu (romiešu Herkulesu), kurš novadīja upi cauri valdnieka Augeja staļļiem.

Upes plūdu dēļ tika uzskatītas par neparedzamām, tādēļ to dievu vai biežāk dieviešu labvēlības iegūšanai nesa ziedojumus.

Upe bieži ir robežšķirtne starp šo pasauli un mirušo valstību. Ķelti ticēja, ka īpaši svētas ir vietas, kur kopā saplūst divas upes.

Ķīnā bija ticējums, ka noslīkušie spokojas upēs, cerot atrast dzīvu ķermeni un tajā iemiesoties.

 Upe – nozīmīgs mitoloģijas simbols, sakrālās topogrāfijas elements. Vairākās mitoloģijās Visuma „serde”, vidējo un apakšējo pasauli caururbjošs pasaules ceļš ir tā saucamā kosmiskā (vai pasaules) upe. Dažkārt tās sastāvdaļa ir reāla, konkrēta reģiona upe, kam simboliski piešķirta cita jēga. Kosmiskā upe ir evenku Mumongihoktobira („ūdensceļš-upe”). Tās augštecē (augšējā pasaulē) purvainā, ar ganībām bagātā vietā dzīvo briežu dvēseles. Līdzās mīt cilvēku dvēseles, kas ir avots cilvēka dzimuma turpinājumam; tālāk – upes vidustecē (vidējā pasaulē) mīt dzīvi cilvēki un dzīvnieki. Upes lejtecē izveidota izveidota mirušo pasaule, uz kurieni šamanis pavada mirušā dvēseli.

Motīvs par iekāpšanu upē nozīmē svarīga darba uzsākšanu, varoņdarbu; pārcelšanās pāri upei – varoņdarba veikšanu, jauna statusa, jaunas dzīvības iegūšanu.
2010-12-21 03:18  |  Skatīts: 2992x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ