simbolu pasaule

 Latviski По русский


GULBIS


Gulbis simbolizē dvēseles spēju ceļot pa debesīm (gulbja veidolā).

Gulbis ir tīrības, atdzimšanas, šķīstuma, lepnas vientulības, gudrības, pravietisku spēju, poēzijas un vīrišķības, pilnības un arī nāves simbols.

Gulbja dziesma - pēdējā dziesma. Uzskata, ka mirstoša gulbja dziesma liecina par prieku, uzsākot aizsaules dzīvi.

Gulbja dziesma

„Pasaules sākumā Dievs radījis putnus un katram piešķīris savu balsi. Ar savām balsīm tie slavējuši Dievu kā gudru radītāju, tik gulbis vien ne. Tas teicis, lai Dievs dodot viņam tikpat jauku balsi kā lakstīgalai, tad gan viņš tam pateikšoties. Dievs par to apskaities un gulbim noņēmis visas dziesmas, tik atstādams vienu, ar kuru tas varētu apdziedāt savu nāvi pirms miršanas. Vēl tagad visu mūžu gulbis pavadot klusumā, bet īsi pirms miršanas dziedot savu nāves dziesmu."

Mītiski poētiskajā tradīcijā gulbja tēls ir cieši saistīts ar Arfodīti, Apollonu, Zevu, Lēdu, Orfeju grieķu mitoloģijā, Brahmu, Sarasvatī indiešu mitoloģijā. Gulbja tēlu tāpat saista ar svētajiem putniem, piemēram, ar skotu Svēto Katbertu, ko parasti attēlo kopā ar gulbi un ūdru uz klints svētajā zemē.


Īpaša nozīme ir motīvam par Lēdas skaistuma iejūsminātā pērkongravēja Zeva pārtapšanu par gulbi. Šis motīvs it variants un transformācija mitologemai par kosmisko olu (sal. Brahmas ola indiešu mitoloģijā); tas veido daļu mitoloģiskā un pasaku sižeta, kam ir varianti par gulbja pārvēršanos jaunavā un viņas pārvēršanos par gulbi: gulbis atstāj krastā savu spalvu apģērbu, kam piemīt maģiskas īpasīas, un jaunavas veidolā peldas ezerā (jūrā); brīnišķīgs jauneklis nolaupa apģērbu, un jaunava nespēj atgūt savu agrāko izskatu; viņa kļūst par jaunekļa sievu, iepriekš tam izvirzot kādu tabu rakstura noteikumu, jauneklis nejauši pārkāpj tabu, un tā sieva, atgūstot no spalvām darināto apģērbu, pārtop par gulbi un aizpeld uz savu aizjūras valstību, aiznesot līdzi pavasari, sauli un auglību.

Kādā rumāņu ziemassvētku dziesmā „gulbju" jaunava prasa jauneklim, lai tas veiktu ceļojumu uz debesīm un iegūtu tur laulības vainagu - kroni un putnu, kas viņu kāzās dziedātu; paradīzē Svētais Vasilijs uzdāvina jauneklim prasīto, un tas atgriežas pie „gulbju" jaunavas.

Daudzām tautām ir izplatīts siets par cilvēka laulībām ar dzīvnieku (putnu). Tas atspoguļojas arī vairākos folkloras tēlos (valdniece gulbis, varonis, kas pārtop par gulbi, kā tas piemēram ir vairākās krievu pasakās) un pasaku vārdos.

Arī latviešu rakstniekiem sastopami līdzīgi motīvi - Kārļa Skalbes pasaku „Gulbju jaunava" varat izlasīt vai noklausīties šeit.

Amerikas indiāņu folklorā gulbis ir uzticības un padevības simbols.

Gulbja un jaunavas - gulbja tēli ir populāri simbolisma un modernisma mākslā S.Malarmē, E.Munka, A.Matisa darbos.

Gulbis F.Bārdas dzejolī „Svešinieks":

„No stundas tās, no viņas stundas, māt,

Kad zilais gulbis pavasara rītā

Pār mūsu būdas jumtu pārlaidās

Tik zemu, ka tā spārnu gali skārās

Pie smildziņām, kas mums uz jumta aug.

No stundas tās, no viņas stundas, māt,

Ir manī kaut kas pamodies

Ko nespēju nekā vairs klusināt .(..)"

Skaistais, kaut arī pesimistiskais E. Veidenbauma dzejolis "Kā gulbji balti padebeši iet":

„Kā gulbji balti padebeši iet,

Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet-

Tur tālumā, kur ziemas nepazīst,

Kur rozes mūžam zied un nenovīst.(..)"

Nevar nepieminēt baletu „Gulbju ezers", kurā ir brīnišķīga Čaikovska mūzika. Un „Mazo gulbīšu deju" no šī klasiskā baleta, manuprāt, zina ikviens.

Gulbis spēj aizvest tāltālos ceļos, kur var ieraudzīt brīnumainas zemes un dažādus cilvēkus. Un tad, kad ceļotājs vēlas ieraudzīt Laimīgo Zemi, tad viņam kā A.Brigaderes Sprīdītim tikai jāsaka: „Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi". Un viņš aizvedīs ceļotāju - ...uz mājām!


Materiālu sagatavoja Vita Apsīte. Izmantotā literatūra:

1. Brūsa-Mitforda Miranda, Zīmes un simboli, Ilustrētā enciklopēdija; izdevniecība „Zvaigzne ABC”, lpp.
2. Lielā simbolu enciklopēdija, izdevniecība „Jumava”, 65.lpp.
3. Mitoloģijas enciklopēdija, izdevniecība „Latvijas enciklopēdija”, 1.sējums, Rīga, 1994, 248.-249.lpp.
4. Tresiders Džeks, Simbolu vārdnīca, tradicionālie un neparastie tēli un simboli, Izdevniecība „Zvaigzne ABC”, 132.-133.lpp.
Izmantojot mājas lapā publicēto materiālu, atsauce uz
2010-12-20 21:57  |  Skatīts: 13908x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ