simbolu pasaule

 Latviski По русский


CŪKA


 Šim dzīvniekam piedēvētas daudzas simboliskas nozīmes. 

Senākajās kultūrās sivēnmātes tika pielūgtas kā Lielās  Mātes auglības simbols. Ēģiptiešu debesu dieviete Nuta dažkārt tika attēlota kā sivēnmāte, kas zīda sivēnus (zvaigznes). Sivēnmāte bija saistīta arī ar Izīdu un dievietēm Mezopotāmijā, Skandināvijā un ķeltu pasaulē, kur Ceridvena bija dieviete cūka. Ķeltu leģenda par Manananu, kuram bija brīnumaini atdzimstošu cūku bars, pauž vispārēju labklājības simbolismu.

Senajiem grieķiem un romiešiem bija viens no populārākajiem upurdzīvniekiem. Starp citu vācu teicienu  Swhwein  haben (gūt nepelnītu veiksmi, jeb kā mēs mēdzam teikt, cūkas laimi), sākotnēji, iespējams, lietoja ar izsmejošu nozīmi: tas nāk no viduslaiku loterijām, kurās „nepelnītā” balva bieži vien bija cūka.

Netrūka arī tautu, kuras cūku nicināja. Jūdi, muhamedāņi, arī citām ticībām piederošie cūku uzskatīja par nešķīstu dzīvnieku tās rijības dēļ. Cūkas paradums vārtīties dubļos un netīrumos bieži simbolizē zemiskumu un rupjību. Viduslaiku mākslā cūka norāda uz nesavaldīgu uzvedību, īpašu negausību un netiklību, kā arī uz tumsonību.



Materiālu sagatavoja Vita Apsīte. Izmantotā literatūra: Brūsa-Mitforda Miranda, Zīmes un simboli, Ilustrētā enciklopēdija; izdevniecība „Zvaigzne ABC”; Lielā simbolu enciklopēdija, izdevniecība „Jumava"; Tresiders Džeks, Simbolu vārdnīca, tradicionālie un neparastie tēli un simboli, Izdevniecība „Zvaigzne ABC”.Izmantojot mājas lapā publicēto materiālu, atsauce uz www.simbolupasaule.lv un autoru obligāta.

2010-12-14 05:59  |  Skatīts: 6017x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ