Vispārēji pozitīvs simbols - piemēram, zaļas gaismas signāls satiksmes regulēšanā.
Zaļais jau izsenis asociējas ar augu valsti, paplašinātā nozīmē arī ar pavasari, jaunību, atjaunotni, svaigumu, auglību un cerību. Tā mūsdienās ieguvusi jaunu simboliku kā ekoloģijas un dabas aizsardzības krāsa.
Tradicionāli zaļās krāsas nozīme visizteiktāk bija islāma pasaulē - pravieša un dievišķas providences svētā krāsa. Ķīnā zaļais nefrīts simbolizēja pilnību, ilgmūžību, nemirstību, spēku un maģiskas spējas (it īpaši saistījās ar Minu dinastiju).
Zaļais ir Īrijas, "Smaragda salas", simboliskā krāsa, kas sasaucas ar ķeltu tradicionālo uzskatu, ka tikumīgo dvēseles aizceļo uz zaļo, svētlaimīgo salu, jaunības zemi Tirnanongu.
Smaragdzaļā krāsa ir ticības simbols kristietībā un Svētā Grāla krāsa kristianizētajās versijās. Zaļais ir arī Svētās Trīsvienības un atklāsmes krāsa, bet agrīnajā kristīgajā mākslā - krusta un Jaunavas Marijas apģērba krāsa.
Pagāniskajā pasaulē zaļais ir saistīts ar ūdeni, lietu, auglību, ūdens dievībām un nimfām, kā arī romiešu dievieti Veneru. Mali un Ķīnā zaļais ir sievietes krāsa. Ķīniešu alķīmijā Zaļais pūķis pārstāv iņ, dzīvsudrabu un ūdeni. Rietumu alķīmijā Zaļais lauva (dīgšanas un attīstības krāsa) simbolizē matērijas pamatstāvokli.
Taču pakārtotā simbolika nav tik viennozīmīga. Daudzu tautību tradīcijās tumši zaļais (budistu dzīvība krāsa) tiek nošķirts no nāves bālā zaļuma. Ēģiptiešu ikonogrāfijā Ozīrisa zaļā krāsa simbolizē viņa kā mirušo un jaunās dzīvības dieva lomu. Angļu idiomās zaļais no rāda brieduma trūkumu, kā arī uz skaudību un greizsirdību - "zaļacaino briesmoni", par ko Jāgo brīdina Otello. Tautas valodā ar zaļu saprot kaut ko negatavu - zaļknābis, "zaļš puika" vai zaļi augļi.
Mācībā par cilvēka enerģijām, smalkajiem ķermeņiem un čakrām zaļā tiek uzskatīta par organismu nomierinošu un harmonizējošu krāsu. Šīs krāsas enerģija izstaro no sirds čakras, kas regulē spēju dot un saņemt mīlestību, iejusties cita cilvēka lomā un palīdz rast iekšēju mieru. Jau pašas dabas zaļā krāsa noved atbrīvotā stāvoklī, dziedinoša kontekstā ar apkārtējo pasauli; bet, tāpat kā daba, tā var kļūt inerta un pat vairs neiedarboties, izraisīt tādas negatīvas emocijas kā greizsirdību un aizvainojumu.
Krāsu terapijā zaļās krāsas spēcīgi atjaunojošo enerģiju izmanto sirdsdarbības un asinsspiediena regulēšanai, plaušu un bronhu dziedināšanai un toksīnu izvadīšanai no organisma. Tā kā zaļā krāsa vislabāk atslābina, tā nomierina arī uzbudinātos nervus, palīdz atjaunot līdzsvaru un harmoniju.
