simbolu pasaule

 Latviski По русский



Mūžzaļš, liels (līdz pat 45 m augsts) priežu dzimtas koks, kas sasniedz līdz 300 gadu  vecumu. Tomēr milzīgas egles ir retums. Eglēm ir sekla sakņu sistēma, tāpēc tām ir grūti turēties pretī vētrām. Vainags slaids, konusveidīgs. Miza pelēka, sīkzvīņaini atlobījusies. Skujas tumši zaļas, īsas (2-3 cm), blīvi izvietotas uz zariem.

Maijā tumši zaļajos egļu zaros redzami sīki, dzelteni un mazliet lielāki - sarkani, violeti vai zaļi čiekurīši. Dzeltenajos ir vīrišķie ziedi, bet sarkanajos, violetajos un zaļajos - sievišķie ziedi. Pēc tam, kad vējš ziedus ir apputeksnējis, no sievišķajiem čiekurīšiem sāk augt īstie čiekuri.

 Egļu čiekuri izaug labu sprīdi gari. Oktobrī tajos nogatavojas mazas, spārnotas sēkliņas. Visu ziemu sēklas pavada zem čiekuru zvīņām. Čiekuri atveras un sēklas izbirdina vējā tikai pavasarī.

Ai eglīte, ai, priedīte,

Kur tik košu rotu ņēmi?

Vai bij ziema vai vasara,

Zaļi svārki mugurā.

Egle kā mūžzaļš koks simbolizē nemirstību.

Ziemassvētku egle ir atdzimšanas simbols, kas simbolizē saules atnākšanu. Pirmsākumi šim priekšstatam ir meklējami romiešu saturnāliju svētkos, kad ar rotājumiem no mūžzaļiem augiem tika svinēts vecā gada gals un jaunā gada sākums.

Ģermāņu ziemassvētku rituālos eglēs tika ieliktas svecītes un tām apkārt izveidotas upurdāvanas - tā veidojās mūsdienu eglīšu rotāšanas pirmssākumi.


Materiālu sagatavoja Vita Apsīte. Izmantotā literatūra: Baltvilks Jānis, Brālis ozols, māsa liepa, Izdevniecība "Liesma", 1985. Tresiders Džeks, Simbolu vārdnīca, tradicionālie un neparastie tēli un simboli, Izdevniecība „Zvaigzne ABC”.  Izmantojot mājas lapā publicēto materiālu, atsauce uz www.simbolupasaule.lv un autoru obligāta.

2012-03-31 21:17  |  Skatīts: 3079x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ